Saskaroties ar plaši apšaubīto viņu vainu, Lielbritānijas varas iestādes atbrīvo tā dēvēto “Birmingemas sešu” sešu īru vīru, kuri bija iesūtīti cietumā 16 gadus iepriekš, par 1974. gada teroristu sprādzieniem divos Birmingemas, Anglijas, krodziņos.

1974. gada 21. novembrī divās atsevišķās Birmingemas krodzēs eksplodēja divas Īrijas republikāņu armijas (IRA) bumbas, nogalinot 21 cilvēku un ievainojot simtiem. Bombardēšanas uzbrukumi bija daļa no notiekošā konflikta starp Lielbritānijas valdību un IRA par Ziemeļīrijas statusu. Dienas pēc Birmingemas sprādzieniem Lielbritānijas valdība izsludināja IRA aizliegumu visā Apvienotajā Karalistē, un varas iestādes steidzās arestēt un notiesāt atbildīgos IRA locekļus. Seši aizdomās turētie Īrijas iedzīvotāji tika arestēti un nosūtīti pratināšanai, kur četri no viņiem parakstīja atzīšanos. IRA, kas pieprasīja atbildību par Birmingemas sprādzieniem, paziņoja, ka seši nav tās organizācijas biedri.

Turpmākās tiesas procesa laikā apsūdzētie uzturēja savu nevainību, apgalvojot, ka policisti ir pārspējuši viņu atzīšanās. Prokurori to noliedza un nāca klajā arī ar kriminālistikas pierādījumiem, kas acīmredzami pierādīja, ka Birmingemas sešinieks īsi pirms viņu aresta bija rīkojies ar sprāgstvielām. Viņi tika notiesāti un notiesāti uz ilgu cietumsodu.

1985. gadā kriminālistikas pierādījumus zinātnieki atklāja kā labāk neuzticamus, un 1987. gadā apelācijas tiesnesis atzina, ka tādus pašus rezultātus var iegūt, pārbaudot cilvēkus, kuri nesen pieskārās spēļu kārtīm vai cigarešu papīram. Tomēr tikai 1991. gada martā, kad cilvēki visā Lielbritānijā un Īrijā aicināja viņus atbrīvot, Birmingemas sešinieks tika atbrīvoti pēc gadiem cietumā. Pēc septiņiem gadiem Lielbritānijas apelācijas tiesa oficiāli atcēla viņu sodus, atsaucoties uz nopietnām šaubām par policijas pierādījumu likumību un izturēšanos pret aizdomās turētajiem pratināšanas laikā.