Saturs

• Prelūdija Lusitania: Vācija izsludina neierobežotu zemūdens karu
• Lusitānijas izlietnes: 1915. gada 7. maijā
• Amerika ienāk Pirmajā pasaules karā

1915. gada 7. maijā, mazāk nekā gadu pēc Pirmā pasaules kara (1914-18), Eiropā izcēlās vācu U laiva, kas torpedēja un nogrima Lielbritānijas okeāna kuģu līnijas RMS Lusitania ceļā no Ņujorkas uz Liverpūli, Anglijā. No vairāk nekā 1900 pasažieriem un apkalpes locekļiem uz kuģa vairāk nekā 1100 gāja bojā, tostarp vairāk nekā 120 amerikāņu. Būs pagājuši gandrīz divi gadi, pirms Amerikas Savienotās Valstis oficiāli iekļūs Pirmajā pasaules karā, bet Lusitānijas nogrimšanai bija nozīmīga loma, pagriežot sabiedrisko domu pret Vāciju gan ASV, gan ārvalstīs.

Prelūdija Lusitania: Vācija izsludina neierobežotu zemūdens karu

Kad 1914. gadā izcēlās Pirmais pasaules karš, prezidents Vudro Vilsons (1856–1924) apsolīja neitralitāti Savienotajām Valstīm - nostāju, kuru atbalstīja lielais vairums amerikāņu. Tomēr Lielbritānija bija viena no Amerikas tuvākajām tirdzniecības partnerēm, un drīz vien starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Vāciju radās spriedze par pēdējās mēģinājumiem karantīnā ievietot Lielbritānijas salas. Vairākus ASV kuģus, kas dodas uz Lielbritāniju, sabojāja vai nogrūda vācu mīnas, un 1915. gada februārī Vācija paziņoja par neierobežotu zemūdens karadarbību ūdeņos ap Lielbritāniju.

Vai tu zināji? Jaunu reisu Lusitania veica 1907. gadā. Kad tas tika nogrimis 1915. gadā, okeāna kuģis atradās tā 101. reisa turp un atpakaļ pāri Atlantijas okeānam virzienā.

1915. gada maija sākumā vairāki Ņujorkas laikraksti publicēja Vācijas vēstniecības Vašingtonā, D. C., brīdinājumu, ka amerikāņi, kas kara zonās dodas uz Lielbritānijas vai sabiedroto kuģiem, rīkojas uz savu risku. Paziņojums tika ievietots tajā pašā lapā kā reklāma par gaidāmo Lusitania lainera kuģošanu no Ņujorkas atpakaļ uz Liverpūli. Tirdzniecības kuģu nogrimšana pie Īrijas dienvidu krasta pamudināja Lielbritānijas Admiralitāti brīdināt Lusitāniju, lai izvairītos no teritorijas vai veiktu vienkāršas izvairīšanās darbības, piemēram, zigzagging, lai sajauktu U-laivas, kas apzīmē kuģa kursu.

Lusitānijas izlietnes: 1915. gada 7. maijā

Lusitānijas kapteinis ignorēja Lielbritānijas Admiralitātes ieteikumus un pulksten 2:12 pēc plkst. 7. maijā 32 000 tonnu smagu kuģi tā labā borta pusē sasniedza eksplodējoša torpēda. Pēc torpēdas sprādziena sekoja lielāks sprādziens, iespējams, no kuģa katliem, un kuģis nepilnu 20 minūšu laikā nogrima pie Īrijas dienvidu krasta.

Atklājās, ka Lusitania Lielbritānijā pārvadāja aptuveni 173 tonnas kara munīcijas, ko vācieši minēja kā turpmāku uzbrukuma attaisnojumu. Amerikas Savienotās Valstis galu galā protestēja pret šo rīcību, un Vācija atvainojās un apņēmās izbeigt neierobežotu zemūdens karu. Tomēr tā paša gada novembrī U-laiva bez brīdinājuma nogrima Itālijas līnijpārvadātājā, nogalinot vairāk nekā 270 cilvēkus, tostarp vairāk nekā 25 amerikāņus. Sabiedrības viedoklis Amerikas Savienotajās Valstīs sāka neatsaucami vērsties pret Vāciju.

Amerika ienāk Pirmajā pasaules karā

1917. gada 31. janvārī Vācija, kas apņēmusies uzvarēt savu nobriešanas karu pret sabiedrotajiem, paziņoja, ka atsāks neierobežotu karadarbību kara zonas ūdeņos. Trīs dienas vēlāk ASV pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Vāciju, un tikai dažas stundas pēc tam amerikāņu kuģi Housatonic nogrima ar Vācijas U-kuģi.

22. februārī Kongress pieņēma USD 250 miljonu ieroču apropriāciju likumprojektu, kas paredzēts, lai Amerikas Savienotās Valstis būtu gatavas karam. Marta beigās Vācija nogrima vēl četrus ASV tirdzniecības kuģus, un 2. aprīlī prezidents Vilsons ieradās kongresa priekšā un aicināja izsludināt karu pret Vāciju. Senāts 4. aprīlī nobalsoja par kara izsludināšanu pret Vāciju, un divas dienas vēlāk Pārstāvju palāta deklarāciju apstiprināja. Līdz ar to Amerika ienāca Pirmajā pasaules karā.