Šajā dienā 1974. gadā prezidents Ričards Niksons paziņo sabiedrībai, ka viņš izdos 46 Baltā nama sarunu atšifrējumus, reaģējot uz Votergeitas tiesas pavēsti, kas tika izdota 1973. gada jūlijā. Palātas Tieslietu komiteja nākamajā dienā pieņēma 1200 lappušu norakstu, bet uzstāja, lai tiktu apgrieztas arī pašas lentes.
Paziņojumā Niksons veltīja sarežģītas pūles, lai sabiedrībai izskaidrotu savu nevēlēšanos ievērot tiesas pavēsti un tā satura raksturu, kuru viņš plāno izplatīt. Viņš minēja viņa tiesības uz izpildvaras privilēģijām aizsargāt valsts noslēpumu un paziņoja, ka viņš un viņa padomnieki ir rediģējuši norakstus, lai izlaistu visu, kas “nav būtisks” Votergeitas izmeklēšanā vai ir kritisks valsts drošībai. Viņš aicināja komitejas locekļus pārskatīt faktiskās lentes, lai noteiktu, vai prezidents stenogrammās ir izlaidis apsūdzošus pierādījumus. "Es vēlos, lai nepaliktu neviena jautājuma," uzstāja Niksons, "par to, ka prezidentam nav ko slēpt šajā jautājumā" un "es skaidri norādīju, ka nav jāslēpj."
1972. gada jūnijā pieci vīrieši, kas bija saistīti ar Niksona komiteju prezidenta atkārtotai ievēlēšanai (CREEP), tika pieķerti, ielaužoties Demokrātiskās nacionālās komitejas galvenajā mītnē Votergeitas viesnīcā Vašingtonā DC. Turpmākā izmeklēšana atklāja citas nelikumīgas darbības, kuras izdarīja CREEP un kuras pilnvaroja vecākais Niksona administrācijas locekļi. Tas arī izvirzīja jautājumus par to, ko prezidents zināja par šīm darbībām. Niksons enerģiski noliedza līdzdalību zādzību novēršanā, kas drausmīgi pasludināja: “Es neesmu ķeksis”. 1973. gada maijā Senāts sasauca Votergeitas skandāla izmeklēšanu, kas bija saistīts ar sabiedrības saucieniem par Niksona impīčmentu. 1974. gada jūlijā Augstākā tiesa noraidīja Niksona prasību par izpildvaras privilēģiju un lika viņam apmainīt atlikušās lentes. Vienā no viņiem prezidentu varēja uzklausīt, pavēlot FBI izbeigt Votergeitas ielaušanās izmeklēšanu; to dēvēja par “smēķēšanas pistoli”, kas pierādīja Niksona vainu.
1974. gada 8. augustā Niksons izvairījās no Senāta impīčmenta tiesas, kļūstot par pirmo Amerikas prezidentu, kurš atkāpās no amata. Vēlāk viņu apžēloja viņa pēctecis prezidents Džeralds Fords, “par visiem nodarījumiem pret Amerikas Savienotajām Valstīm, kurus viņš izdarījis vai, iespējams, izdarījis”.
