Saturs

• 38. PARALELIS
• KOREJAS KARS
• KIM IL SUNG
• KIM JONG IL
• ZIEMEĻKOREJAS KODOLA TESTS
• KIM JONG UN
• Karš ar ziemeļkoreju?
• Avoti

Ziemeļkoreja ir valsts ar apmēram 25 miljoniem cilvēku, kas atrodas Korejas pussalas ziemeļu pusē starp Austrumu jūru (Japānas jūru) un Dzelteno jūru. Formāli pazīstama kā Korejas Tautas Demokrātiskā Republika jeb KTDR, tā tika dibināta 1948. gadā, kad Savienotās Valstis un Padomju Savienība sadalīja kontroli pār pussalu pēc Otrā pasaules kara. Ziemeļkoreja ir ļoti slepena komunistiska valsts, kas joprojām ir izolēta no lielākās daļas pārējās pasaules. Pēdējos gados līderis Kims Jong Uns un viņa agresīvā kodolprogramma ir palielinājuši draudus starptautiskajai stabilitātei.

38. PARALELIS

1910. gadā Japāna oficiāli anektēja Korejas pussalu, kuru tā bija okupējusi piecus gadus agrāk pēc Krievijas un Japānas kara. Nākamo 35 gadu laikā kopš koloniālo valdīšanas valsts tika ievērojami modernizēta un industrializēta, taču daudzi korejieši cieta brutālas represijas Japānas militārā režīma rokās.

Otrā pasaules kara laikā Japāna sūtīja daudzus korejiešu vīrus uz fronti kā karavīrus vai piespieda viņus strādāt kara rūpnīcās, savukārt tūkstošiem jauno korejiešu sieviešu kļuva par “mierinājuma sievietēm”, kas sniedza seksuālos pakalpojumus japāņu karavīriem.

Pēc Japānas sakāves 1945. gadā ASV un Padomju Savienība sadalīja pussalu divās ietekmes zonās pa 38. paralēli jeb 38 grādiem uz ziemeļu platumu. 1948. gadā pro-ASV. Seulā tika nodibināta Korejas Republika (vai Dienvidkoreja), kuru vadīja spēcīgi antikomunistiskais Syngman Rhee.

Phenjanas ziemeļu rūpniecības centrā padomji uzstādīja dinamisko jauno komunistu partizānu Kimu Il Sungu, kurš kļuva par KTDR pirmo premjerministru.

KOREJAS KARS

Abiem līderiem pieprasot jurisdikciju visā Korejas pussalā, spriedze drīz sasniedza lūzuma punktu. 1950. gadā ar Padomju Savienības un Ķīnas atbalstu Ziemeļkorejas spēki iebruka Dienvidkorejā, uzsākot Korejas karu.

Amerikas Savienotās Valstis nāca pie palīdzības dienvidu virzienā, vadot apmēram 340 000 Apvienoto Nāciju karaspēka armiju, iebilstot pret iebrukumu. Pēc trīs gadus ilgām rūgtām cīņām un vairāk nekā 2,5 miljoniem militāru un civilu upuru, abas puses 1953. gada jūlijā parakstīja bruņošanos Korejas karā.

Vienošanās atstāja Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas robežas būtībā nemainīgas - aptuveni 2,5 jūdžu platumā stingri apsargāta demilitarizēta zona, kas aptuveni notika 38. paralēlē. Oficiāls miera līgums tomēr nekad netika parakstīts.

KIM IL SUNG

Pēc Korejas kara Kims Il Suns veidoja savu valsti saskaņā ar nacionālisma ideju “Juča” (pašpaļāvība). Valsts uzņēmās stingru kontroli pār ekonomiku, kolektivizēja lauksaimniecības zemi un faktiski apliecināja īpašumtiesības uz visu privāto īpašumu.

Valsts kontrolēti plašsaziņas līdzekļi un ierobežojumi visiem ceļojumiem uz valsti vai no tās palīdzēja saglabāt slepenības plīvuru ap Ziemeļkorejas politiskajām un ekonomiskajām operācijām un saglabāt tā izolētību no lielākās daļas starptautiskās sabiedrības. Valsts iedzīvotāji gandrīz pilnībā paliktu korejieši, izņemot nelielu skaitu ķīniešu transplantātu.

Pateicoties ieguldījumiem ieguves rūpniecībā, tērauda ražošanā un citās smagajās rūpniecībās, Ziemeļkorejas civilā un militārā ekonomika sākotnēji pārspēja savu dienvidu konkurentu. Ar padomju atbalstu Kims savu militārpersonu uzbūvēja par vienu no pasaules spēcīgākajām, pat tā kā daudzi parastie civiliedzīvotāji kļuva nabadzīgāki. Tomēr līdz 80. gadiem Dienvidkorejas ekonomika uzplauka, bet izaugsme ziemeļos stagnēja.

KIM JONG IL

Padomju Savienības un Austrumu bloka sabrukums kaitēja Ziemeļkorejas ekonomikai un atstāja Kima režīmu ar Ķīnu kā vienīgo atlikušo sabiedroto. 1994. gadā Kims Il Sungs nomira no sirdslēkmes, un viņu nomainīja viņa dēls Kims Dzongs Il.

Jaunais līderis ieviesa jaunu “Songun Chong’chi” jeb militāru politiku, vispirms nosakot Korejas Tautas armiju kā galveno politisko un ekonomisko spēku valstī. Jaunais uzsvars palielināja pastāvošo nevienlīdzību starp militārajām un elites klasēm un lielāko vairumu parasto Ziemeļkorejas pilsoņu.

Deviņdesmito gadu laikā plaši plūdi, slikta lauksaimniecības politika un nesaimnieciska ekonomika noveda pie ilgstoša bada perioda, simtiem tūkstošu cilvēku mira badā un daudzus citus cieta no nepietiekama uztura. Spēcīga melnā tirgus parādīšanās, lai novērstu šādus trūkumus, liktu valdībai veikt pasākumus, lai liberalizētu valsts pārvaldītu ekonomiku.

ZIEMEĻKOREJAS KODOLA TESTS

Ziemeļkorejas ekonomiskās grūtības nedaudz atteicās, pateicoties uzlabotajām attiecībām ar Dienvidkoreju, kura 2019. gadu sākumā pieņēma beznosacījumu palīdzības “saules politiku” savai ziemeļu kaimiņvalstij.

Apmēram tajā pašā laikā Ziemeļkoreja tuvāk nekā jebkad agrāk bija miera nodibināšana ar Amerikas Savienotajām Valstīm, pat 2019. gadā Phenjanā uzņemot ASV valsts sekretāri Madlēnu Albraitu.

Bet attiecības starp abām Korejām un starp Ziemeļkoreju un Rietumiem drīz pasliktinājās sakarā ar Ziemeļkorejas agresīvajiem centieniem kļūt par kodolenerģiju. Lai arī Kim Jong Il bija apņēmies ievērot 1995. gadā parakstīto Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (NPT), 2019. gada sākumā ziņojumi sāka virszemes pazemes kodoliekārtu virsmām un notiekošajiem pētījumiem par augsti bagātināta urāna ražošanu.

Līdz 2019. gadam Ziemeļkoreja bija izstājusies no Kodolieroču neizplatīšanas līguma, izraidīja starptautiskos ieroču inspektorus un atsāka kodolpētījumus objektā Yongbyon. Trīs gadus vēlāk Kima valdība paziņoja, ka ir veikusi savu pirmo pazemes kodolizmēģinājumu.

KIM JONG UN

Pēc Kim Jong Il nāves pēc sirdslēkmes 2019. gada decembrī, augstākā vadītāja darbs pārgāja otrajam jaunākajam no viņa septiņiem bērniem, toreiz 27 gadus vecajam Kim Jong Unam.

Veidojot sevi kā sava leģendārā vectēva moderno versiju, Kims Jong Uns veica pasākumus, lai konsolidētu varu, pavēlēdams izpildīt sava tēvoča un citu politisko un militāro konkurentu nāvessodu.

Kima valdība arī turpināja darbu pie sava kodolarsenāla, vēl vairāk sabojājot savas nācijas attiecības ar Rietumiem. 2019. gadā trešā kodolizmēģinājuma rezultātā ANO Drošības padome pieņēma tirdzniecības un ceļošanas sankcijas, kā arī oficiālu protestu no Ziemeļkorejas vienīgā galvenā sabiedrotā un galvenā tirdzniecības partnera Ķīnas.

Karš ar ziemeļkoreju?

2019. gada laikā spriedze starp Ziemeļkoreju un ASV sasniedza nepieredzētu līmeni.

Ziemeļkoreja uzsāka savu pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti ar spēku sasniegt kontinentālo Savienoto Valstu robežu, draudēja palaist raķetes netālu no ASV Guamas teritorijas un izmēģināja bumbu, kas septiņas reizes lielāka par tām, kuras tika nomestas uz Hirosimu un Nagasaki.

Šādas darbības izraisīja vēl bargākas ANO Drošības padomes sankcijas un agresīvu ASV prezidenta Donalda Trumpa reakciju, atstājot pasaules sabiedrību baidīties no kodolkara iespējamības.

Avoti

Ziemeļkoreja. Pasaules faktu grāmata, CIP.
Koreja, Āzija pedagogiem. Kolumbijas universitāte.
Ziemeļkorejas valsts profils. BBC News.
Evans Osnoss, “Kodolkara ar Ziemeļkoreju risks.” Ņujorks, 2019. gada 18. septembris.