Šajā dienā 1943. gadā notiek viena no lielākajām bruņojuma sadursmēm militārajā vēsturē, kad vācu ofensīva pret krievu nocietinājumu Kurskā, Krievijas dzelzceļa un rūpniecības centrā, tiek apturēta postošā cīņā, iezīmējot pagrieziena punktu austrumu virzienā priekšā krieviem par labu.

Vācieši jau februārī tika padzīti no Kurskas - galvenā sakaru centra starp ziemeļiem un dienvidiem. Līdz martam krievi bija izveidojuši ievērojamu, aizsardzības nocietinājumu tieši uz rietumiem no Kurskas, lai novērstu vēl vienu vāciešu mēģinājumu virzīties tālāk uz dienvidiem Krievijā. Jūnijā vācu iebrucēji uzsāka gaisa uzbrukumu Kurskai; uz zemes tika sākta operācija Kottbuss, kas šķietami bija veltīts Krievijas partizānu aktivitātes iznīcināšanai, bet patiesībā izraisīja krievu civiliedzīvotāju kaušanu vairumā, kuru starpā bija slēpjušies padomju partizānu kaujinieki. Krievi atbildēja ar gaisa reidiem pret vācu karaspēka formējumiem.

Līdz jūlijam Hitlers saprata, ka krievu pretošanās izjaukšana Kurskā ir būtiska, lai īstenotu savus mērķus Padomju Krievijā un aizstāvētu Lielā Vācija, tas ir, vācu okupēto teritoriju ārpus pirmskara Vācijas robežām. "Šajā dienā jums jāpiedalās tik nozīmīgā ofensīvā, ka visa kara nākotne var būt atkarīga no tā iznākuma," Hitlers paziņoja saviem karavīriem 4. jūlijā. Bet 5. jūlijā krievi izvilka paklāju no saskaņā ar Hitlera ofensīvu, uzsākot viņu pašu artilērijas bombardēšanu. Vācieši bija pretuzbrukumā, un sākās vēsturē lielākā tanku kauja: Starp diviem uzbrucējiem tika izvietoti 6000 tanku. 12. jūlijā Prokhorovkas kaujas Kurskas nopietnākajā ieskaitā 900 krievu tanki sadūrās ar 900 vācu (ieskaitot viņu augstākos Tīģera tankus). Kad tas bija beidzies, virs kaujas lauka tika izmētāti 300 vācu un vēl vairāk krievu tanku. "Zeme bija melna un apdedzināta ar cisternām kā degošas lāpas," ziņoja viens krievu virsnieks. Bet krievi bija apturējuši vācu avansu mirušo tā sliedēs. Priekšrocība bija pārgājusi uz Austrumiem. Vāciešu uzturēšanās padomju teritorijā tuvojās beigām.