ASV karaspēks izkāpj Korejā, lai sāktu savu pēckara okupāciju šīs nācijas dienvidu daļā, gandrīz tieši mēnesi pēc tam, kad padomju karaspēks bija ieceļojis Ziemeļkorejā, lai sāktu savu okupāciju. Lai arī ASV un padomju okupācijas vajadzēja būt īslaicīgas, Korejas sadalīšana ātri kļuva pastāvīga.
Kopš 20. gadsimta sākuma Koreja bija japāņu īpašumā. Otrā pasaules kara laikā sabiedrotie ASV, Padomju Savienība, Ķīna un Lielbritānija noslēdza nedaudz miglainu vienošanos, ka Korejai pēc kara jākļūst par neatkarīgu valsti. Karam progresējot, ASV amatpersonas sāka spiest padomju darbiniekus, lai sāktu karu pret Japānu. Jaltas konferencē 1945. gada februārī padomju līderis Josifs Staļins apsolīja, ka viņa tauta pasludinās karu Japānai tieši trīs mēnešus pēc nacistiskās Vācijas sakāves. Dažus mēnešus vēlāk Potsdamas konferencē 1945. gada jūlijā un augustā tika panākta vienošanās, ka padomju karaspēks okupēs Korejas ziemeļu daļu, bet amerikāņu spēki veiks līdzīgu rīcību Korejas dienvidos, lai nodrošinātu teritoriju un atbrīvotu to no Japāņu kontrole. Okupācijas būtu īslaicīgas, un Koreja galu galā izlemtu pati savu politisko nākotni, lai gan nebija noteikts datums ASV un padomju okupāciju beigām. 8. augustā padomju pasludināja karu Japānai. 9. augustā padomju spēki iebruka Ziemeļkorejā. Pēc dažām dienām Japāna padevās. Paturot prātā savu kaulēšanās daļu, ASV spēki ienāca Korejas dienvidos 1945. gada 8. septembrī.
Dažu nākamo gadu laikā situācija Korejā nepārtraukti pasliktinājās. Pilsoņu karš starp komunistu un nacionālistu spēkiem Dienvidkorejā izraisīja tūkstošiem cilvēku nogalināšanu un ievainojumus. Padomnieki nelokāmi atteicās izskatīt jebkādus Korejas atkalapvienošanās plānus. Amerikas Savienotās Valstis reaģēja, izveidojot valdību Dienvidkorejā, kuru vadīja Syngman Rhee. Padomji Kima Il-Sunga vadībā izveidoja komunistisko režīmu Ziemeļkorejā. 1948. gadā Amerikas Savienotās Valstis atkal piedāvāja rīkot nacionālās vēlēšanas, bet padomju pārstāvji piedāvājumu noraidīja. Vēlēšanas notika Dienvidkorejā, un Rhee valdība saņēma tautas mandātu. Padomnieki tomēr atteicās atzīt Rhee valdību un uzstāja, ka Kims Il-Sungs ir visas Korejas patiesais vadītājs.
Nodrošinājis komunistiskās valdības izveidi Ziemeļkorejā, padomju karaspēks 1948. gadā izstājās; un ASV karaspēks Dienvidkorejā sekoja 1949. gadā. 1950. gadā ziemeļkorejieši ar spēku mēģināja atkalapvienot tautu un uzsāka plašu militāru uzbrukumu Dienvidkorejai. Amerikas Savienotās Valstis ātri nāca palīgā Dienvidkorejai, uzsākot trīs gadu iesaistīšanos asiņainajā un nomāktajā Korejas karā. Koreja mūsdienās joprojām ir sadalīta tauta, un Ziemeļkorejas režīms ir viena no nedaudzajām atlikušajām komunistu valdībām, kas atstāta pasaulē.
