Šajā dienā dzejnieks T.S. Eliots ir dzimis Sentluisā, Misūri štatā.
Eliota izcilajā ciltskokā ietilpa sencis, kurš ieradās Bostonā 1670. gadā, un vēl viens, kurš Sentluisā nodibināja Vašingtonas universitāti. Eliota tēvs bija uzņēmējs, un viņa māte bija iesaistīta vietējās labdarības organizācijās.
Eliots ieguva bakalaura grādu Hārvardā, studēja Sorbonnā, atgriezās Hārvarda, lai studētu sanskritu, bet pēc tam studēja Oksfordā. Pēc tikšanās ar dzejnieku un mūža draugu Ezru Poundu Eliots pārcēlās uz Angliju. 1915. gadā viņš apprecējās ar Vivian Haigh-Wood, taču laulība bija nelaimīga, daļēji viņas garīgās nestabilitātes dēļ. Viņa nomira iestādē 1947. gadā.
Eliots sāka strādāt Lloyd’s Bank 1917. gadā, rakstot pārskatus un esejas pusē. Viņš nodibināja kritisko ceturksni, Kritērijs, un klusi izstrādāja jaunu dzejas zīmolu. Viņa pirmais lielais darbs, Dž. Alfrēda Prufroka mīlestības dziesma, tika publicēts 1917. gadā un tika atzīts par jauna veida dzejas izgudrojumu. Viņa garie, sadrumstalotie attēli un tukšā dzejoļa izmantošana ietekmēja gandrīz visus nākamos dzejniekus, tāpat kā viņa šedevrs Atkritumu zeme, publicēts Kritērijs un Amerikas pārskats Dial 1922. gadā. Lai arī Eliots ir vislabāk pazīstams ar mūsdienu dzejas revolūciju, viņa literārā kritika un lugas arī bija veiksmīgas. 1925. gadā viņš pieņēma darbu par Fabera un Fabera redaktoru, kas ļāva viņam atmest darbu bankā. Atlikušo mūžu viņš ieņēma šo amatu.
Eliots bieži lasīja lekcijas Amerikas Savienotajās Valstīs pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados, kad viņa paša pasaules uzskats svārstījās: Viņš pievērsās kristietībai. 1957. gadā viņš apprecējās ar savu palīgu Valēriju Fletcheru. Pāris laimīgi dzīvoja līdz viņa nāvei 1965. gadā.
