Pēc ilgstošās Padomju prezidenta Mihaila Gorbačova un Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina tikšanās šī pārstāvja pārstāvis paziņo, ka Padomju Savienība oficiāli beigs pastāvēt Jaungada vakarā vai pirms tās. Jeļcins paziņoja, ka “sarkanā karoga vairs nebūs.” Tā bija diezgan antiklimaktiska notikumu kulminācija, kas noveda pie Padomju Savienības demontāžas.

Neskatoties uz dramatiskajām sekām, paziņojums galvenokārt iedvesmoja ņurdēšanu un skeptiskus jokus no Krievijas iedzīvotājiem, kuri bija noguruši no mēnešiem ilgām politiskām intrigām un nestabilitātes un krītošas ​​ekonomikas. Daudziem cilvēkiem Padomju Savienība jau bija sadalījusies. Dažādās Krievijas republikas jau bija pasludinājušas savu neatkarību; pēc dažām dienām viņi tiksies un izveidos Neatkarīgo Valstu Sadraudzību. Gorbačova spēks stabili sarāva: apvērsuma mēģinājums iepriekšējā augustā jau bija viņu gandrīz gāzis. Savukārt Jeļcins apņēmīgi plānoja pārņemt padomju iekārtas un simboliski nolaist padomju āmuru un sirpi, lai to aizstātu ar Krievijas karogu. Šķita, ka pat Gorbačovs pieņēma neizbēgamo, atņemot laiku no sava mazāk un mazāk nozīmīgā darba, lai kopā ar rokgrupu Scorpion fotografētos.

Tas viss bija diezgan satraucošs valsts prezidenta Ronalda Reigana savulaik sauktā par “ļaunās impērijas” beigas.