Kurskas kauja, kurā iesaistīti aptuveni 6000 tanku, divi miljoni cilvēku un 5000 lidmašīnas, beidzas ar vācu ofensīvu, ko par lielām izmaksām atgrūda padomju varas pārstāvji.

Jūlija sākumā Vācija un PSRS koncentrēja savus spēkus netālu no Kurskas pilsētas Krievijas rietumos, vietā, kur atradās 150 jūdžu plata padomju kabata, kas atradās 100 jūdzes vācu līnijās. Vācu uzbrukums sākās 5. jūlijā, un no dienvidiem un ziemeļiem sāka virzīties 38 divīzijas, no kurām gandrīz puse bija bruņota. Tomēr padomiem bija labāki tanki un gaisa atbalsts nekā iepriekšējās kaujās, un karstās cīņās padomju prettanku artilērija iznīcināja pat 40 procentus vācu bruņuvestu, kuru sastāvā bija viņu jaunās Marka VI tīģera tvertnes. Pēc sešām kara dienām, kas bija koncentrētas netālu no Prokhorovkas, uz dienvidiem no Kurskas, vācu maršals Gunters fon Kluge izsauca ofensīvu, un līdz 23. jūlijam padomju varas bija piespiedušas vāciešus atgriezties sākotnējā stāvoklī.

Augusta sākumā padomieši uzsāka lielu ofensīvu ap Kurskas ievērojamāko vietu, un dažu nedēļu laikā vācieši bija atkāpušies visā austrumu frontē.